|
Dec. 7th, 2007|03:10 pm |
bet oriģinālo jebšu lielisko komplimentu konkursā piedalīties nevēlos viena iemesla dēļ: čoins kompliments ir nevis kompliments man, bet gan kompliments pašam komplimenta sacītājam. komplimenta izsmalcinātība liecina par komplimenta izsniedzēja trenētību, talantu vai abiem. nevis par manu kā iedvesmotājas pakāpi. pēdējais vēl maķenīt varētu skaitīties, dīlojot ar acīmredzami netrenētu ekspemplāru - tad tas ir kjūūt un svīīt, citādi - pretencioza ļiteraturščina.
gan jau ka arī es (vēl aizvien) zināmā mērā mīlu ar ausīm, kā tas manam dzimumam pieklājas. tomēr visiedarbīgākie komplimenti ir..ēē..tā laikam bij veģetatīvā nervu sistēma, ja? tās, laikam, veģetatīvās nervu sistēmas pārraidītie.
un pamatpatiesības es jau tāpat zinu. ka es smuka, ka viņš mani mīl, ka viņš drāzelīgs. un es jau nesaku, ka man nevajag komplimentus - protams, vajag. tikai tiem nav jābūt izsmalcinātiem. jo tāda jau ir komplimenta būtība - izcelt mani, es tai brīdī esmu karaliene, nevis viņš un viņa literārās dotības un prasmes. |
|