21. Augusts 2016

• 21.8.16 18:37
• tātad iztēlojieties situāciju: jūs lasāt tādu normālu sieviešromānu par Neapoli piecdesmitajos sešdesmitajos gados, un tad pēkšņi tur pavīd Ferragosto kā laika atskaites punkts. nu tur, tipa, kāds varonis saka, ka ap Ferragosto viņam būs jābrauc prom, vai arī kāds nopūšas, ka Ferragosto esot jau pavisam drīz. vai jūs pie šī vārda nepatikā un neizpratnē sarautos?
  pagaidām tur visur ir iedriķēta Marijas Debesbraukšanas diena, bet tas kaut kā idejiski rīvējas ar kontekstu. a) tie vispār ir seni vecromiešu svētki, kam kristieši savu slānīti pielīmēja klāt vēlāk b) 15. augusta reliģiskajam aspektam ne mūsdienu Itālijā, ne grāmatas varoņu dzīvē faktiski nav nekādas nozīmes c) 15. augusts vienkārši ir brīvdiena, kad visi cenšas tusēt ārpus pilsētas.
  
  no vienas puses, varētu jau atstāt to Mariju ar visu vizināšanos, tad vismaz daļa lasītāju uzreiz konkrēti zinātu, ka runa ir par 15. augustu; bet, bet, bet. daļa grāmatas varoņu ir diezgan kreisi un romāna turpinājumā (nākamajās grāmatās) kreisumā saiet vēl vairāk, kā jau attiecīgajās desmitgadēs pieņemts, un viņu valodā tak neparādās ne Marija, ne debesis; itāliski tas Ferragosto skan brīvs no kristīgā elementa.
  
  priekšlikums pievienot zemsvītras piezīmi neder, jo lasu aplauzumu = otro korektūru. par piezīmi vajadzēja domāt agrāk, vot.
  
  nu, rakstīt skaidrā latviešu valodā Ferragosto vai nerakstīt?
  Tags: lubu lubu
• 17 rakstair doma