9. Maijs 2016

• 9.5.16 17:11
• zin, es jums pateikšu, kas ir laime.
  sēžu basām kājām pie āra rakstāmgalda, un tepat netālu bļaustās un tirkšķ melnās dzilnas.
  šādi klaigā
  un šādi tirkšķ.
  
  un pirmo reizi man liekas, ka ir tomēr arī savs labums no tā, ka blakus tagad ir nevis mežs, bet izcirtums.
  nekad agrāk tik daudz un tik tuvu nav dzirdētas.
• 0 rakstair doma

• 9.5.16 20:37
• pierakstu, lai varētu pati sev atgādināt, ka vismaz viena tāda pievakare bijusi: man bija karsti.
  skrēju pa labi uzkarsušu pannu starp izcirtumiem, vienu brīdi likās, ka tūlīt būs gals klāt. lāāābi.
  izcirsts vēl vairāk pa šo pusgadu, kopš neesmu redzējusies ar trasīti. bet pa ceļam saskaitīju astoņus svaigi pieliktus, baltiem dēļiem spīdošus putnu būrus (Latvijas Meži, paldies). tas taču varētu ļaut cerēt, ka vismaz tais vietās, kur tie jaunie būrīši, tuvākajā laikā necirtīs, ko?
  Tags: skriet
• 0 rakstair doma