7. Augusts 2015

• 7.8.15 13:26
• vēl nekad tik ļoti nebiju kārojusi, kaut man būtu aste. tāda viegli un ērti kustināma aste ar mazu un trāpīgu dundurpletnīti galā. skrien tik vienā mierā un hlopc, hlopc sev pa šķiņķiem, bez jebkādas vajadzības izpildīt dīvainus lēcienus un plaukšķienus pa grūtāk sasniedzamajām ķermeņa daļām.
  šajā priekšpusdienā ļoti skaidri sapratu, kāpēc govis sāk bizenēt. man gan skriešanas ātrums nepalielinājās, jo tie lēcieni un plaukšķi ir bremzējoši, jā.
  bet kāpēc tie vella dunduri nemāk lasīt? uz pūtekļa skaidri rakstīts, ka atbaida visādas dzēlējmušas un dundurus.
  Tags: skriet
• 2 rakstair doma