20. Maijs 2015

• 20.5.15 16:20
• kas šodien ir kaut kāda brīvdiena, vai? kāpēc, KĀPĒC, es prasu, aiz visiem kaimiņžogiem visi ir mājās visu dienu un, bļā, rosās, sarunājas, sakliedzas?
  viņiem uz darbu nav jāiet, ko? kas, viņiem visiem ir iestājies atvaļinājums un rīt būs tāpat? āāā, atdodiet man klusumu un putnu dziesmas! nē, jūsu visu zāles pļāvēji man netraucē, man traucē tas, ka jūs visu laiku runājat. a dzirdamība ir pār trejiem dārziem.
  balderjāņi? austiņas? vilkties iekšā telpās ar visu datoru? psihtante? kas un kurš var man palīdzēt?
  Tags: cilvēkmīlestības uzplūdi
• 0 rakstair doma

• 20.5.15 21:03
• dzīvei atkal ir jēga! nāc, pasaule pie manis, es tevi skūpstīšu!
  jeb citiem vārdiem: biju atkal skriet. pēc 10 dienu atturēšanās un cītīgas pašārstēšanās. redzēs, ko nu kāja teiks. pagaidām neko nesaka. bet zin, savā ziņā pie kājas, ko kāja, jo šodien tapa skaidrs, ka arī man (citējot kādu sirdij dārgu cibiņu) vajadzēs vai nu psihoterapeitu, vai šaušanas skolotāju, ja turpināšu nīkt un neskriet. (iepriekšējais cibojiens skaidri uzrāda diagnozi.) neizturēju un izlaidu gabaliņu pa mīlīgi maigu grants segumu. izcirtumā satiku stirnu. viņa gan par tikšanos nepriecājās tik dikti kā es.
  cik brīnišķīgi ir skriet.
  
  ak, mīļais CD, dari tā, lai kājiņa tiešām ir vesela un es varu skriet un skriet, un skriet.
  pateicībā
  lemurs
  Tags: skriet
• 1 rakstair doma

• 20.5.15 23:03
• ziņoju: zemesvēži ir ieslēguši atpakaļ tirkšķi. (vakarvakarā un aizvakarvakarā bija klusums.) kas nozīmē, nē, kas ļauj cerēt, ka zaļais novembris tūdaliņ pārveidosies par kādu citu mēnesi. tie rijīgie velli ar saviem badīgajiem knābjiem un līkajām kājelēm droši vien to jūt.
• 3 rakstair doma