27. Jūlijs 2014

• 27.7.14 15:39
• "Ak, skaistās livornietes ar apaļiem pleciem, daiļi veidotiem dilbiem un pierēm, kas ir plašas un atklātas kā palodzes. Gluži kā palodzes uz jūras pusi. Kur augsti masti ar baltām burām slīd garām ģerāniju podiem un gaišzili mākoņi peld pa koši sārtām debesīm. Nami šķiet būvēti no miesas, un pie vainas ir sienu krāsa – pelēki rozīga, dzelteni rozīga, zaļi rozīga, tieši to krāsa liek mājām izskatīties būvētām no jauneklīgas, stingras un gludas miesas, un jūras saule uz tās atguļas un atpūšas, kājas papletusi. Sulīgas, prāvas saules šķēles, tik līdzīgas gatavai melonei, ir uzgūlušas fasādēm un ielu akmens plāksnēm, un vakarpusē zeltaina sula lāso no jumta notekām un slēģiem, silts un smaržains, vēl nenorūdzis vīns, kas apreibina bezdelīgas: un tās vairs nešaudās no jumta uz jumtu, raidot asus, garus saucienus, bet gan paplestiem spārniem lidinās šurpu turpu kā piedzērušās, streipuļodamas skanīgajā gaisā, ar galvu atsizdamās pret tumšzilās krāsas pikučiem, ko saulriets atstājis karājamies virs jumtiem.
  ( vēl par dienvidjūras krastu, kas nez kāpēc ir sajūtams tepat pie mums )
• 7 rakstair doma