1. Decembris 2013

• 1.12.13 16:03
• visspēcīgākā laikam tomēr ir ožas atmiņa. man te tulkojamā stāstā ir pieminēta pistole ar pistongām, tas ir, es tikko sapratu, ka tā ir pistole ar pistongām! un uzreiz degunā tā smaka. zin, man laikam smaka patika visvairāk. mēs tās lentes pirkām un tad sitām ar akmeņiem. man pat bija sevišķi mīļš pelēks gluds akmens, uz kura pistongas klapēt. ar pistoli nebija tas, un kariņos foršāk bija šaut ar balsi, nevis klakšķinot ieroci.
  kurš vēl atceras pistongas? kurš vēl ir tik vecs, hehe, ka zina, kas ir pistongas.
• 20 rakstair doma

• MASiņš
• 1.12.13 21:21
• Kāds netipisks sākums: gada pirmās četras nomoda stundas lielākoties pavadītas virtuvē. aiaiaiaiaiaiaiai, lāstefemms izrāva man vadiņu. tirpuļi man gāja, kad pēc dīdīšanās pie ekrāna, kopā ar pūli blenžot uz balkonu un klausoties, kā La Repubblica ļaudis turpina minēt un minēt, tas habemus papam atskanēja. katrā ziņā ir skaidrs, ka decembrī/janvāra sākumā pārmaiņas pēc rīkojos gudri, noorganizējot sev divnedēļu pavasari, lai gan kurš tad varēja iztēloties, tās šausmas, kas tagad valda te, ārpusē. ir dzirdēts par to ūdensglāzi pie nāves gultas, bet ziniet, arī ledaina baltvīna glāze pie vannas ir vērā ņemams bērnradīšanas arguments. par Turciju visi mūsu internetizdevumi draudzīgi klusē. jau otro vakaru pēc kārtas klimats mani padara par savādu skrejvaboles un ūdensvaboles krustojumu. nonākot kādā kondicionētā telpā, ik pa laikam iespaidus domās kondensēju glītos cibas formāta teikumos ar nelielu aroniju sulas piešprici, bet kamēr atkal pa to trīsdesmit un plus temperatūru cauri visam ņiguņegu un citiem iespaidiem aizkuļos līdz tam kondicionētajam gaisam, kur stāv arī dators, viss izvējojas, izsvīst, aiztek dušā, nezinu. vispār man arī ir mazmazītiņa pēcceļojuma, ēēēē, ne ta skumja, ne ta laiknobīde, ne ta nezinkas. izrāva gudrībszobu, nopirku ibumetīnu un akuņinu. beigusi darboties ap manu pauri, friziere apmierināti pasmaidīja un teica: "tagad tu izskaties pēc Karlsona, kam brālītis apgriezis matus." visspēcīgākā laikam tomēr ir ožas atmiņa.
• 3 rakstair doma