30. Novembris 2012

• 2666
• 30.11.12 23:35
• ak dies, ak dies, cik labi ir pēc tā lētratūras kluča piesēsties pie īsta teksta. ņemties ap katru vārdu un katru teikumu, pārtaisīt un vēlreiz pārtaisīt, un zināt, ka pārtaisīšu vēl un vēl. un vēlāk arī lamāšos un bļaustīšos, ka vairāk nevaru, ka tā grāmata ir ārprātīga, ka autors ir pats velns, ka viss, es tūlīt dabūšu galu. un tomēr, pat šitā vaidot un aurojot, es zināšu, ka šis teksts ir viens no iespaidīgākajiem, nē, visiespaidīgākais, ko es jebkad esmu lasījusi, un ka mocīties ir vērts. un tas maniem vaidiem un auriem piešķirs papildu vērtību.
• 9 rakstair doma