24. Novembris 2012

• 24.11.12 21:56
• vispirms es jutos diža varone, ka izvedu sevi paskriet pa lielo pelēko. tad pēcāk izlasīju mērīšanos pie krii, visiem tur baigās stundas un baigie kilometri, un tā. bet sašļuku es tikai uz īsu brīdi. atgādināju sev, cik nesen sāku, atcerējos, cik sasodīti neizturami gara sākumā bija katra minūte, ko lipināju klāt noskrienamajām, un atkal sajutos diža varone. vot. un galvenais, vēl ir tik daudz minūšu, ko pamazām pamazām pa vienai vien var lipināt klāt :)
  [man nav užavnieka, man ir austrāļu širaziņš.]
• 9 rakstair doma