29. Marts 2012

• 29.3.12 11:45
• šodien ir ceturtdiena, un ceturtdiena nozīmē tirgu Tirguslaukumā. un tirgus nozīmē īstus, mazus, durstīgus, skriukšķošus gurķīšus. laimīgā kārtā tas, ko es noturēju par tirgus nokrāmēšanos, esot tikai tirgus uzkrāmēšanās, un tāpēc varēšu iet pēc vēl vienas porcijas pareizi skriukšķoša iepriecinājuma.
• 0 rakstair doma

• 29.3.12 15:32
• kamēr es grauzu gurķus un strādāju, viņi patiešām uzkrāmējās. bet, galvenais, pa to laiku atbrauca siera rati un olīvu rati, un desu rati, un vēl visādi rati. tie olīvu rati kā jau olīvu rati (sk. manā galvā laimīgās atmiņas no Nirnbergas, Rūdolštates utt.), proti, tādi rati, ka man, tos ieraugot, gandrīz jāapraudas, jo visu tak apēst nevar. tomēr kādi piecpadsmit veidi olīvu un daždesmit kubuliņi ar visādām smērēm, zieķiem, artišokiem, sīpoliņiem, kaltētajiem tomātiem un tamlīdzīgi vēl ir tāda apjoma parādība, ar kuru mans saprāts spēj tikt galā, bet tie siera rati, ak dies, tie siera rati! ne vairs ratiņi, bet rati krietnas fūres garumā, daudzi metri visvisādu sieru. saprotiet, daudzi metri visvisādu sieru. es laikam iepriekšējā dzīvē biju tā komandante, kas iekrita vilku bedrē. aizmiglotu skatienu nostaigāju visus ratus no viena gala līdz otram trejas reizes, un beigu beigās nopirku gabaliņu Korsikas svaigā aitas siera. un nākamnedēļ atkal būs ceturtdiena! o, visu mazo dzīvnieciņu aizstāvji, CD un D-iņ! paldies.
  un tagad es trīs stundas strādāšu, bet tad došos lejā, kur mani gaida grauburgunders iz Pfalcas, sieriņš iz Korsikas, kalamata olīvas, saulē kaltēti un svaigi tomātiņi, tepat blakus augusi rukola un citāda zāle, šādi tādi asi piparoti zieķi uz fetas bāzes un... es vairs nemaz neatceros. bet tagad es trīs stundas pastrādāšu, ja.
• 10 rakstair doma