28. Marts 2012

• 28.3.12 23:21
• norbekovs ir labāks par voltarenu, un, kamēr es taisīju "boļšije skrutki", pār labo plecu atmuguriski skatoties uz kreiso papēdi un tamlīdzīgi, pie baznīcas torņa smailes atkal bija smukais jaunais mēness, tāds smalks un gulenisks. un taisni tāpat kā vakar un aizvakar (kad viņš bija vēl smalkāks un guleniskāks), kamēr es visos virzienos savu dārgo mugurkaulu biju izlocījusi, viņš nomuka un paslēpās. bet ja jau bildēt, tad bildēt, lai arī bez mēness.
  ( vot. )
  
  un tagad es došos cauri labirintam uzliet vakara tēju. jo mitinos bēniņos, bet virtuve ir labu gabalu lejāk. un iešu ar līkumu, lai mani soļi būtu kaut drusku klusāki, jo čīkstošākas grīdas neesmu sastapusi nekur. un vai vispār var būt brīnumaināka vieta: aptuveni 110 000 grāmatu labirints, kuram cauri var doties pēc tējas. vārdnīcas kāpņu laukumos un visos koridoros. dzīvot bibliotēkā, kas bez liekas kautrības pati sevi sauc par savā jomā krutāko un bagātāko pasaulē. varbūt tā ir kaut kāda senu ekucību labā karma, he.
• 2 rakstair doma