15. Marts 2009

• 15.3.09 01:11
• Ir vislabākā "par maz" sajūta, kam būtu jārodas pēc katra laba koncerta. Ir brīnišķīgas dusmas: kamdēļ tam Trovēzi tik tālu lidot, ja pēc tam viņš tik maz spēlē. Rokas tirpa no plaudēšanas, labā kāja piekusa no zābaka rībināšanas. L'Arpeggiata trīsreiz uz bis spēlēja, ceturto reizi publika padevās, jo pēc atkārtotas Pizzicarella vēl vienu uzrāvienu tāpat nedabūtu.
  Vienīgais pē, kā vienmēr, ir organizētājiem, kas programmiņā teorbas nosaukuši par lautām. Labi, labi, teorba ir liela lauta, bet tad arī saksofons ir liela līka stabule, bet klarnete - stabule ar daudziem vārstulīšiem. Tā tad arī vajadzēja programmā rakstīt.
  
  [Un noteikti būs labāk, ja neizteikšos par to, kā viņi latvisko itāļu un katalāņu personvārdus. Lusilla, bļin! Trombonists G. Šiafi, kurš visu mūžu, nabags, nodzīvojis pārliecībā, ka ir Skjafīni (Schiaffini), pat angļu tekstā pacentušies šo pārtaisīt par Schiaffi. Tiešām šitie murmuļi, godīgu cilvēku vārdu apgānītāji, būtu pelnījuši dažus schiaffi.]
  
  [kāpēc, kāpēc, es tās lapeles neizmetu uzreiz? es tagad paņēmu un paskatījos. ak dievs, ak bļin, ak utt. "cornete" latviešu tekstā: izrādās Šervins pūš nevis ragu, bet corneti. kucēnus mēdz mērcēt ar purnu pašu mīzalos. vai būtu jēga skriet pie kalnciemas un vicināties ar šo ārprātu? tfu, tfu, tumsonība, atkāpies! ģeķu nešķīstība, pazūdi!]
  
  
  Eu, de, skaties L'Arpeggiata (gan droši vien bez Trovēzi) maijā ir turpat pie tevis. Ir vērts.
  
  
  Šeku, dievīgā Ciaccona. (Šovakar gan bija pavisam citāds sastāvs.)
• 7 rakstair doma

• 15.3.09 04:24
• Mīļie kalevala un kuskus, rekur tā šūpuļdziesma: Ninna nanna sopra la romanesca.
  Bet dzied tikai Lučilla Galeaci. Bez Nurijas.
• 0 rakstair doma

• liela mīla uz pusceptiem literātiem
• 15.3.09 18:13
• tā. tagad es ieeju klauzūrā (gribasspēka par maz, lai noslēgtos arī no cibas). Ja pēc trim četrām dienām es šim murgam vēl neredzēšu galu, tad ņemšu lielu dūci, došos uz Turīnu, vai kur nu tas ķēms dzīvo, un teikšu, ka gadās arī tādi jaunības muļķībā sastrādāti grēki, kuriem noilgums neiestājas nekad. vot. un, ja viņš mani ātri nepārliecinās par pretējo, piemēram, iegrūžot nagos kādu svaigi sarakstītu LABU darbu, tad pasaule zaudēs rakstnieku.
  jā, jā, mana vēlme viņam vienkārši spert, spert, spert ir sasniegusi nākamo attīstības stadiju.
  un šķiet, man nevarētu līdzēt pat duša ar četriem psihoterapeitiem, lai arī cik vilinoši un dziednieciski (labi, vispirms diagnosticējoši un pēc tam dziednieciski) tas izklausītos.
• 4 rakstair doma

• "karma uz tvertnes"
• 15.3.09 19:28
• Ja te uzklikšķina uzrakstam "karma uz tvertnes", var tikt pie "karma par toveri".
  
  o tur ir vēl labāki, meklē pats, mans brāli!
  oj nevaru! oj es apmīšos!
  citēju:
  "A ilgi cīņa starp mūziku kā profesija un ļoti dīvaina lieta ir pazīstams kā "Internet", ir nolēmis gan ceļus, ka atšķīrās meža. Tas nozīmē, iespējams aiziet nekur. Bet ar lielu gandarījumu."
• 7 rakstair doma

• sev, atmiņai un zināšanai. TFF
• 15.3.09 23:56
• Nitin Sawhney tur neierodas pie manis, un es neierodos pie viņa. Lai arī viņš mēdz būt dažāds.
  Habanot Nechama vajag paklausīties vēl. Bet dziesma par puķītēm ir tik lipīga, ka skanēs galvā pati, īpaši nespēlēta.
• 3 rakstair doma