26. Janvāris 2008

• 26.1.08 00:28
• Gandrīz déjà-vu, turklāt vairākās kārtās. Uzdūros rakstam par Kadarē un atcerējos, kā šopēcpusdien antikvariātā uzdūros albāņu-krievu vārdnīcai un, paņemot to rokās, atcerējos, kā sapnī kopā ar gedimmteversion braucām vecā sagrabējušā autobusā, tak jau laikam pa nekad neredzētās Albānijas kalnienēm un lasījām albāņu gramatikas grāmatu. Lasījām un bakstījām ar pirkstu visādos vārdos, spēdami tos atšifrēt pēc līdzības ar visādām citām zināmajām valodām, un pat sapnī apjēdzu, ka tas tak nevar būt tiesa! Albāniski normāls indoeiropietis neko nevar saprast. Piedevām tā albāņu gramatikas grāmata bija drukāta skaistiem ebreju burtiem.
  Liekot roku uz sirds, varu apgalvot, ka man ir bijušas dažādas tieksmes, bet albāņu valodu nekad nav gribējies mācīties. A varbūt vajag, ko? Sasodītie turkalbāņi sapņus apsēduši.
• 6 rakstair doma