29. Jūnijs 2007

• 29.6.07 23:28
• Tā, šovakar atkal bija labs vkars. Lielisks vakars. Un tas ir tik vienkārši panākams. Vajag tik piecelties, aizkulties līdz Kalngalei un pakustēties, un satikt savējos, mūsējos, un iestājas laimība.
  zobgale sita ar dūri man pa degunu un pie katra sitiena teica bums.
  Un vēl bija izcila un pamācoša saruna ar skolotāju:
  - Skolotāj, kad es dažas reizes uztaisu pūķi, man ļoti sāp ceļgals. Ko lai es daru?
  - Nu, vienkārši vajag taisīt pūķi vairāk. Un biežāk.
  
  Nu kad es šo venkāršo patiesību sapratīšu pati?
  
  Un vel uzzināju, ka ir piedzimis mans, hmm, bērns papīra formātā. Rakst/grūtniecība bija tik smaga un ilga trejus gadus, un tad vislaiku sev solīju: ot, iznāks, nosvinēsim, ot, iznāks, aiz laimes apraudāšos. Bet tagad nekādi nespēju sajust gaviles, ko būtu izraisījis šis sūri grūti aprakstīto lapiņu kopojums.
  Nekas, tūlīt uzradīsies gedimmteversion un mēs pasvinēsim un pagavilēsim.
• 2 rakstair doma