wmaf

« previous entry | next entry »
Mar. 29th, 2009 | 07:44 pm
mood: cold cold

Ko es varu zaudēt, pametot to, kas nekad nav bijis mans?
Kādēļ mēs turamies pie tā, kas patiesībā ir mūsu cietums?
Vairāk masku starp mums, grūtāk saskatīt tevi.
Cenšoties skatīties spogulī, vairs neredzu sevi.
Sāpes nejūtam sen, izmisums ir pārāk pierasts.
Aizvien biežāk negribas cīnīties, gribas vienkārši piekrist.
nebļaut, nekliegt, runāt bet neko nepasacīt.
Ja nu kāds tomēr joprojām skatās acīs?
Ja nu kāds joprojām cer un es neesmu viens?
Vai ir iespējams, ka reiz atkal, es būšu tas, kas esmu, kad neviens neskatās?
Vai ir iespējams, ka reiz mēs ne tikai skatīsimies?
Vai es reiz atkal būšu tas, kas es esmu tad, kad neviens neskatās?

Link | Leave a comment | Add to Memories


Comments {0}