Vakarnakt atkal nevarēju normāli aizmigt. Pārāk daudz domu prātā, pat ļoti par daudz. Ar katru dienu es tuvojos arvien vairāk tai dilemmai, kam būs jāizšķir, ko darīt tālāk. Plēsonīga tā nākotne.
Protams, varu laikam arī priecāties par to, ka grūti aizmigt - tā kā miegs man nenāk arī pa dienu vairs, tad laikam pēc brīvlaika būšu izgulējies. Un man prieks arī par to, ka darbdienās man pietiek ar tām 7-8 stundām, ko guļu, laikam organisms pie tā ritma ir pieradis, un tagad man ir grūti atlūzt, kad esmu gulējis stundas 10-11.

Divi vakardienas atklājumi: Nimed Marmortahvlil - igauņu filma par brīvības cīņām 1919. gadā (2002. gada ražojums, nosaukumu var tulkot kā Vārdi marmorā)
Wikipedia - mazliet aizrāvos, lasīdams šo un to. Manuprāt, izcila ideja un izpildījums, jo t.s. enciklopēdija patiesībā ir interesanta lasāmviela, vismaz man.

Šodien programmā: filma Venēcijas tirgonis un giča ar man grūti izpildāmo Nothing Else Matters ievadu.