Un tagad lai jūra pagaida mani vēl.
Un tagad lai lapas krīt sejā.

Šodien vēl biju ūdenī iegājis, vēsā un viļņainā, un necaurredzamā. Paspēlēju vējā bumbu.
Šī vasara ir bijusi ļoti nozīmīga man. Es esmu izaudzis un pāraudzis. Atkal.

Dzīve nav rožu dārzs, taču tā ir ļoti skaista. Šāda ir mana pieeja.
Citi audzē muskuļus, es audzēšu raksturu. Personību. Sevi.

Šķiet, ka lēnām tieku vaļā no paraduma atdarināt.
Rādās - beidzot zinu, ko nozīmē (ne)cieņa.

Prāts man strādā. Radošs.
Sirds sitas, tai ir, kam.

Un tagad lai acīs mans skats.
Un tagad lai joņo mana dzīve.