Nav jau tā, ka iebakstu kaut ko tikai tāpēc, ka sen nekas nav rakstīts. Ir trīs nopietni iemesli.

Pirmais - mācība par sestdienu. Neizslēgt mopsi, ja svarīga un agra lieta gaidāma. Citādi, ja pats nepamosties, cits ar' nepamodinās. Prieks, ka izdevās sasniegt II vietu valstī. Pirmais tāds kopā ar komandu. Lieliski. Jācer, ka būs vēl viena iespēja pavasarī; tad nu gan vajadzētu ar švunku aiziet. Prieks ir arī par jauno paaudzi - traki malači, jau otrajās debatēs uz pusfinālu.

Otrais - šodiena ar rolleri pie Evijas. Esmu sajūsmā par abām daļām. Ar Eviju jautri kā vienmēr, un mazais zvērēns ripo traki labi, tikai žēl, ka jātur tos nolāpītos 30 km/h. Tomēr vasarā varētu mēģināt kaut kur tālāk aizšaut - ja jau apetīte šamam tikai 2l/100km. Vācija?

Trešais - piektdienas vakars pie mīļuma. Viss, ko sirds (un vēders, hihi) var vēlēties. Esmu laimīgs un gaidu nākamo brīvo vakaru.

Šorīt sapratu, ka mans brālis ir jau garām tam vecumam, kad sākās mans laimīgākais un aizraujošākais dzīves posms. Palika savādi, ka tik daudz jau pagājis laika. Pavisam savādi.

Lai nu kā, man tagad beidzot ir kaut kas jāpadara. Visas brīvdienas jau nevar tā neko nedarīt. Traki pareizi skan, vai ne?