SATs aiz muguras. Nebija pārāk grūti, tikai smagi izturības ziņā. 3,5 h ar 5+1+5 minūšu starpbrīžiem - ir, ko noņemties. Jābūt ok, jo nebija jau grūtāks kā pārbaudes testi.

Arī ToKa pirmais švīkājums uzrakstīts. (Redz, kā cenšos latviski rakstīt - "drafts" tika nodzēsts.)

Rīt vēl pēdējie simts no viena apļa, ja šis gads būtu tūkstošsešsimt metru gaŗš. Tad - brīvlaiks (lasīt: dzīve!). Līdz tam tikai - hehe - ekonomika, vācene, EE, pasācis pie Līvas un debates. Vispār ar to SATu man tāds kā slogs ir novēlies no pleciem. Sāk šķist, ka par velti tik daudz rūpējos par visa paspēšanu. Rīt - ekonomika, 2dien - EE daļa, 3dien - debašlieta, 4dien - vācene, 5dien - pasācis, 6dien - debates, bet 7dien - dzīve.

Jā, tā nu man tā plānošana galvā notiek. Daudz jāpagūst. Pavisam aizmirsu tur ieķibināt Penn pieteikuma gatavošanu. Nekas. Tas man atsevišķs uzdevums, kas virzās paralēli.

Šī nedēļas nogale bija lieliska desmitajā pakāpē. Pēc vienas norautas nedēļas beidzot tikt pie brīva laika kopā ar mīļumu, turklāt tik daudz brīva laika! Aii... es sapņaini nopūšos un turpinu gaidīt brīvlaiku.

Tas, ka es tiešām varētu doties uz Amēriku (jā, ar garo "ē"), sāk iegūt nopietnākas aprises. Līdz 1. novembrim man jānosūta pieteikums. Decembrī būs pirmā atbilde - The University of Pennsylvania: to be or not to be? Jau tagad zinu, ka pirmajā gadījumā man būs šķērmi ap dūšu. Otrajā - arīdzan. Tātad, šķērmi būs tā kā tā. Secinājums.

Ja varētu atļauties, mēģinātu spēlēt giču. Mēģinātu ko sarakstīt. Līdz tam jāpagaida.

Bet nu - maliņzīmes. Pēc tam - The Human Mind.