Mana gandrīzvasara turpinās un ir skaista. Gandrīz tāpēc, ka jāstrādā un līdz ar to jābūt Rīgā. Vasara tāpēc, ka nupat esmu atgriezies no Saulkrastiem, pēc 4 brīvdienām. Atgriezies no Lielās Mājas Tīrīšanas (12.oo - 20.oo), zaļas zāles, plikām kājām, jūras vēsā ūdens, karstuma un saules, kas viegli apcep. Atgriezies ar mašīnu - otrais lielais brauciens vienam pašam.

Rīgā sasodīti karsti. Saulkrastos daudz labāk. Izkāpjot no vilciena jau var just, ka gaiss smaržo. Vakar un aizvakar pie jūras pietika pat tikai pasēdēt. Viļņi šļakstījās, saule lēnām nosarka, un mēs jutāmies labi.

Nu ja. Pastkastītē atradu info no Colgate University, ko biju pasūtījis jau jūnija sākumā. Vispār - biju gaidījis vēlāk, un nu jācer, ka nāks un nāks līdzīgas lielās vēstules. Bet vispār tā bija ziņa, ka kaut kas jāsāk darīt SAT sakarā - it kā vajadzētu šaut prom, taču darbi nekur nepazudīs, savukārt augusts man rezervēts mīļajai. Būs jāpabeidz strādāt, lai varu vismaz pieķerties tām šuces lietām un aizvilkt tās līdzi uz Saulkrastiem, gan jau kāda lietaina diena jūlijā būs. Laiks skrien sasodīti ātri, un no vienas puses - tas ir labi, no otras - nu nemaz.

Pleci mazliet sūrst. Jāņi arī tuvojas kā ātrvilciens, i nepaspēsi apgriezties, kad pilla māja viesu būs. Man ir milzīgs gandarījums un prieks par to, ka man nav pārāk jānopūlas ar savu vismīļāko svētku organizēšanu - man tam nemaz nebūtu laika. Paldies mīļotajai. Es ļoti gaidu Jāņus, visam tam, kas iecerēts un izdarīts, jāizdodas lieliski. Vai vismaz labi. Tā, lai ir, ko atcerēties, Saulkrastos vēl nav jāņots lielā draugu pulkā. Savukārt tieši to es vēlos.

Es ceru, ka man izdosies nokārtot attiecības ar Rīgu, lai varu aizmukt vismaz uz nedēļām trim. Tad jau mīļā būs atpakaļ, un mēs brauksim uz Tallinu.