Mani plāni sabruka kā dambis. Esmu vīlies par to, ka mēģis nenotika, es to biju gaidījis. Pēdējā brīdī atmesta ziņa ir kas tāds, ko īsti nevelos komentēt. Neesmu drošs arī par to, kad tad nākamreiz varēs sarosīties. Galīga negribība, manuprāt, valda ap jaunizcepto ideju par grupu.
No mācīšanas ar' nekas neiznāca, tur skāde gan mazāka, un viss ir pieņemams.

Esmu izracies cauri jau līdz "M" burtam universitāšu/koledžu sarakstā, acis jau nogust no mājaslapu pētīšanas. Šodienai pietiks.

Un tomēr - lai arī vakars bija vētrains, tagad jūtos kā skaistā, saulainā pļavā, tādā pašā, kāda aiz loga pāri mazajai ieliņai. Mazliet pielijusi un saulē mirguļo. Lielu paldies mana mīļā pelnījusi.

Ienirstu zaļajā tējā un Remarka "Im Westen nichts Neues".