Tātad - pirmais mēģis. He. Ausis ciet un rīkle sausa. Bet labi. Pilnībā novērtēju to, cik labi skan giča. Veiksmīgs pirkums, tāpat kā jaunais čehols, kuru šodien sašuvu. Tiktāl.

Skan mums labi. Būs klavieres/sintis īsts, būs mazāk problēmu ar miķi, būs viss ok. Jo bungas jau ir. Jā, es tā uzskatu, ka ilgi nebūs jāgaida uz bungām, jo mūsu lēdijai pie bungām ir potenciāls.

Man jāiemācās pievaldīt sevi un nesprukt ārā no sava lauciņa, jo rādās, ka mūsu inviduālistu grupā (paradokss, jā, gan) jau tagad katrs sāk bīdīties uz savu pusi, nevis visi par vienu un viens par visiem, kā bija sākumā. Vai mani biedri man piekritīs šajā ziņā, nezinu. Bet es sev mēģināšu iegalvot - ja giča, tad giča. Dziedāšana pagaidīs. Un klavieres ar'. Es ceru vismaz. Citādi vietumis sanāk nelabi, un tas nav tikai šajā mēģī.

Tagad tik pie progresa jādodas. Lai pirksti zibēt zib.