12/12/10 12:20 pmVakar Balerijā bija TIK muzikāls baudījums, ka noskaņās dzīvoju vēl šodien. Jauki. |
Lidot nozīmē arī krist...
Recent Entries
12/11/10 03:14 pmSasodītā vientulības sajūta mani dzen izmisumā. Neko negribas, nekam nevar saņemties, gribas mājās, bet vēl jāpaciešas tieši nedēļa un viena diena. Un visur skandinātā Ziemu svētku sajūta un ģimeniskums manu situāciju neuzlabo...Un mašīna ir pārvērsta milzīgā kupenā, tātad plus vēl kkad būs jānodasrbojas ar rakšanas darbiem. Es pat fiziski pašlaik nevaru tik mājās. |
12/7/10 03:27 pmTikko noskatījos August Rush un domāju, kādēļ es to neizdarīju ātrāk. Tādas emocijas, skatoties filmu, mani sen nebija pārņēmušas... Jūtos ļoti, ļoti... es nezinu, piepildīta? Jā, piepildīta ar emocijām un pozitīvo strāvojumu tā, ka lidot gribas. |
11/30/10 12:57 amBrandon Flowers ir mana peedeejaa laika mazaa atkariiba. Negribu, lai pienaak taa diena, ka no atklausiishanas negribas vairs ne dzirdeet par taada eksistenci, bet pagaidaam ir ok. |
10/29/10 02:58 pmViņš pirmo reizi pie manis atnāca nedzēris un bez pavadoņiem. Cik mīļi. :D |
7/18/10 03:43 pmTikko izliju līdz pēdējai vīlītei. Un tas bija TIK brīnišķīgi!!! Paldies Tev, Dievs, par šo neatkārtojamo dzimšanas dienas dāvanu! |
7/7/10 11:42 pmSolījumi jātur, lai arī cik lielu [mīlestības] upuri tie nestu. |
6/6/10 12:16 amPirmo reizi mūžā negaidu Jāņus. Laikam jau bail no emocijām, kas pārņems, redzot apkārt laimīgus cilvēkus. Divatā. Sasodīts, kāpēc es netieku ar sevi galā... |
5/15/10 01:19 amviss. |
5/13/10 12:01 amŠodien sajutu tikko pļautas zālītes smaržu. Liekas, visu ziemu būtu tādu smaržu/sajūtu gaidījusi un šodien beidzot izbaudījusi... |
5/7/10 01:42 pmGaidu, kad sākšu viņā iemīlēties. Bet varbūt jau par vēlu. Nu neizprotu tās jūtas sevī šoreiz. |
5/4/10 11:59 pmDžilindžera izrādes tomēr ir kkas labs. No Hananas visu vakaru nevarēju atiet, tik laba bija. Vienīgi skatītājas priekšējā rindā jauca visu atmosfēru, smejoties vietā, nevietā. Mīļās, tā nebija komēdija, dzīve, dzīve tā bija.... |
4/7/10 01:50 pmsaaku domaat, vai taa jaashana tieshaam ir prieksh manis, shodien juutos kaa invaliids. un to veel sauc par vienu no rehabilitaacijas paveidiem. :D |
3/29/10 12:00 amPavasaris dabaa un galvaa. un 4dien vinjsh pirmo reizi tiksies ar maniem vecaakiem. ak. |
12/9/09 01:03 amkaadeelj man jaadara taa kaa citiem- jaanovelk liidz peedeejam un tad kkas jaasaak dariit? un nu ir tik taalu, ka juuku praataa, mani nervi to neizturees. un pagaatnes nasta jau laikam tomeer vilksies liidzi muuzhiigi. kaut es to vareetu taa vnk paartraukt... |
11/6/09 11:13 pmman gribas maajaas. ir apnikusi shii seedeeshana, tiekshanaas uz meerkji un nejushanaas kaa maajaas. man ir apnicis daliities, es gribu dariit visu, ko dariiju pirms tam. es gribu savaadaak. man vajag manus cilveekus, man patika, kad MAN gatavoja. es gribu buut laimiigaaka. es gribu, es gribu, es gribu......(daudz ko tu vari gribeet...) |
8/20/09 04:09 pmMan patīk mana jaunā dzīve. :) |
5/30/09 09:00 pmZaljumballe, zaljumballe! |
5/27/09 11:40 pm - Teōrija.Viņa redzēja sapni. Precīzāk, vairākus, kā jau tas mēdz gadīties. Dažu desmitu minūšu laikā. Pirmajā sapnī viņa satika savu pēdējo gadu platōnisko mīlestību, par kuru viņa ir stāstījusi vien dienasgrāmatai un vecai draudzenei, ar kuru sen jau kā nav uzturēti draudzīgi kontakti. Šī draudzība sabruka kā veca koka māja, pēc kuras paliek vien dēļu kaudze, kas lēnām ieaug garā, necaurredzamā zālē. Un citiem cilvēkiem arī nevajag stāstīt. Tas tikai rada sarežģījumus, liekus pārdzīvojumus un nervu pārbaudi salīdzinoši vieglās dzīves situācijās. Nevajag viņai to atkal piedzīvot. Bet, atgriežoties pie sapņiem... Viņa vēl visu dienu atcerējās, kā tajā ar vienu no saviem neatvairāmajiem skatieniem bija savaldzinājusi Viņu. Šis skatiens bija nostrādājis jau vairākas reizes, lai arī viņai tās bija tikai spēles, kuru rezultāts lika ciest ne tikai iekritušajiem, bet pēcāk arī viņai pašai. Dzīve atspēlējas, un kā vēl. Bet viņai ir grūti sevi mainīt, grūti pārkāpt saviem principiem un uzskatiem. Sapņa pirmā daļa bija kā pierādījums tam, ka to, ko patiesi vēlies, nemaz nevar tik viegli sasniegt. Daudzus šis skaties bija valdzinājis, bet toreiz tas nenostrādāja. Un nu jau ir par vēlu, tas bija ļauts vien sapnī, beidzot. Beidzot viņa bija izbaudījsui arī kādu siltu skatienu no Viņa puses, ne tikai apkārtējo, neīsto (labi, ka viņa apzinās, ka ar savu izvēlību viņai draud palikt vecmeitās)... Lai tā arī paliek tāda platōniska mīlestība vien. Lai. Gan viņa reiz saņems dūšu (iespējams, ka palīdzot sev, ielejot sabojātajā miesā vēl kādu ķīmiski rūgstošu dzērienu) un atzīsies. Atzīsies visā. Visā, kas galvu liek nokārt zemāk par zāli. Viņa ticēja, ka atmiņā nav palikuši Viņa dīvainie sejas panti un gaišā acu krāsa, ka atmiņā nav palicis Viņa telefona nummurs, kuru tā arī ne reizes netika lietojusi, ka tajā nav arī bilde, ko nesen, uzrakusi kādā grāmatiņā, saplēsa mazās drumstalās, lai nebūtu iemesla to atkal sameklēt un aplūkot (jo nebūtu jau vairs ko meklēt). Un visi šie sīkumi atausa šorīt, pēc pēdējās iespējas sapņa, kurā tā tika izmantota. Žēl, ka viņa to nevar izmantot dzīvē. Valdzināšanas māksla tiek pielietota tikai teorētiski...Runājot par otro sapņa daļu, tā bija murgaina, kas atgādināja, ka šodien izšķiras visa viņas nākotne. Un tā arī izšķīrās, smagi izšķīrās. |
5/2/09 10:17 pmNu shausmas ar tiem muusu kokejistiem, nu! :) |
Powered by Sviesta Ciba