6/11/11 01:59 pmVakardienas muzikālais vakars Balerijā bija FANTASTISKS.Bet jūtu, ka vakardienas pacilājošo garīgo šodien nomainīs bezcerība, izmisums un viss pārējais, kas komplektā nāk.Kaut kā skumji mazliet. |
Lidot nozīmē arī krist...
Recent Entries
6/9/11 11:17 amEs domāju, ka būs labi. Kā nav bijis. Nahuj, nekas nav mainījies. |
5/29/11 08:04 pmŠodien sāku pamanīt, ka šķaudu. Vēl pamanīju, ka sākušas ziedēt liepas (laikam). Tātad, kkas līdzīgs liepām varēja pagājušogad izraisīt manī sejas uzpampšanu, iesnas un šķavas. Jālūko, kas būs šogad. |
5/25/11 04:51 pmEs nolieku savu mašīneli ATĻAUTĀ vietā, pēc dienas aizeju, a tur priekšā uzstatīta zīme un kā dekoratīvs pielikums- dzeltenā lapele ar naudiņas saummiņām. Saskatu tur negodību. Es neesu pareģe, kas kristāla bumbā var saskatīt, kur pēc dienas kāds izdomās uzlikt zīmi. Eh... |
5/19/11 12:16 amEs gribu alkoholu. Piepildīt to izsmelto tukšumu. |
5/10/11 11:13 pmSasodīts! Un es esot komunikabls cilvēks. Kad jāsarunājas ar kādu, kurš sāk likties jau tīri jauks, normālo sarunu puslode kkā iemieg, ļaujot dominēt ''kas man tagad jāsaka un kāpēc vispār es uzvedos muļķīgi'' puslodei. Saņemies, cik tev gadu?! |
5/5/11 10:47 pmIr ģimene. Precīzāk, divi cilvēki un suns. Suns, kas ir nevis KĀ ģimenes loceklis, bet tāds ir ar pilnīgām tiesībām uz tādu titulu jau gadus 14. Mīļš, labsirdīgs, pūkains un skaists cienījama vecuma bezšķirnes šunelis ar līkām kājelēm un no vecuma padilušiem zobeļiem, kas sākuši mainīt savu atrašanās vietu mutes dobumā. Protams, ar savu suņa raksturu, nikni uzrejot svešiem ciemiņiem vai pieglaužoties jaunajiem draugiem, pie reizes nočiepjot ko gardu. Tas tā, zin kā, vecie ieradumi, gluži kā cilvēkam. Un tad. Ģimenē ienāk bērns. Bet sunītis taču pūkains. Spalvu tik daudz pēkšņi saradies, ka nav kur elpot. Ja nu alerģija, ja nu pēkšņas greizsirdības lēkmes un kodieni bērnam tieši sejā? Suns taču skaitās pie maz prognozējamiem dzīvniekiem. Un ģimene pieņem lēmumu no suņa atteikties, papildinot tā jau piepildītās patversmes iedzīvotāju daudzveidību un skaitu kopumā. Nu visi apmierināti, māja tīra no suņa spalvām, nesmird pēc suņu barības un tā piesmakusī suņa gulta sen jau bija likvidējama. Jā, protams, sunītis raisījis pieradumu un nu ir neierasts klusums, varbūt vakaros pirms gulētiešanas uznāk pat žēlums, bet bērns aizņem tik daudz laika, ka drīz vien aizmirstas i suns, i n-tie gadi, kas tam tika atvēlēti kā godīgam un mīļam mājas sargam. Bet kā tad nu suns? Viņš neaizmirst. Tās bija viņa vienīgās mājas, viņa vienīgā, neaizvietojamā ģimene, kuru nekādas jaunas mājas, nekādi luksuss apartamenti nekad viņa atlikušajā mūžā nevarēs aizvietot. Kur paliek morāle, kur paliek suņa dvēsele, suņa prāts, garais mūžs, paļaušanās uz tiem, kas mūžīgi bijuši blakus? Ir atņemts viss. Pilnīgi viss. Nodevība. Skumjas. Un ne jau vakara, kad nevar iemigt, bet mūžīgās. Mūžīgās skumjas, kas nekad neļaus saprast, pēc kādiem kritērijiem tika vērtēts, kurš tad nu paliks, kurš tiks izraidīts. Kā nolietota manta. Bez paskaidrojuma, bez sirdsapziņas. Jo tā visiem būs labāk.Meklējiet alternatīvas. Mēs esam atbildīgi par tiem, ko pieradinam. |
5/3/11 09:36 pmViņš kā tāds viesulis gāž visas,kas ir stilā. Un man uz to jāskatās. Man, kas tikko pati piecēlusies no vētras trieciena. Es tik ļoti negribu, bet nu....Un kur mans mierinātājs smaidulis? Atņem man šoku, lūdzu. |
4/23/11 09:50 pmTā, kā vairums domā, NAV! Tur vispār nekā nav un nebūs. Un vispār, ja notiktu pēc manas sirds mazās gribas, es iemīlētos līdz ausīm un fanotu par metāla bumbiņām, blondiem matiem un adījumiem. |
4/17/11 10:05 pmTāda pavasarīga sajūta pa organismu izgājusi. Un es jūtos elementā. Pavasarīgā. Šī nedēļas nogale bija vnk satriecoša, īsi sakot. |
3/29/11 11:50 pmŠitāds laiks vispār nekam neder. Vasaru gribu vairāk, nekā izrauties no šīs vides vispārīgi. Atceroties to karstumu, kas lika ūdenī mirkt cauru dienu, pārtikt no saldējuma, ūdens un labas mūzikas... Kas var būt labāks (un man nemaz nebija par karstu). Tagad liekas, ka mīļā, labā māte Daba piemirsusi, ka jāsāk cilvēce lutināt. Ja vasaras bērniem jāsāak atgaiņāt jau nomākts garīgais, tas jau paliek negodīgi. |
3/28/11 12:55 amRadu saietos būšu kā atstumtā avs. Vienīgais mierinājums- neesu jau vienīgā vecmeita pasaulē, kam sāpe aug lielumā. |
3/6/11 06:33 pmJa man būtu dota iespēja dzīvot tā, kā vēlos, viss būtu jāmaina pa 360. Nejūtos piepildīta. Nejūtos tik brīva, cik vajadzētu. Un Latvijā nejūtos kā zemē, kurā gribētu visu realizēt. Kur nu vēl Jelgava. Diemžēl. |
3/5/11 05:59 pmMana sēdēšana uz palodzes vainagojusies ar to, ka par pretējās mājas iedzīvōtājiem jau varētu sarakstīt stāstu sējumu vairākās daļās. Tik dažādi un interesanti viņi ir. |
2/26/11 03:38 pmVar saost pavasari.Tātad var sajust vasaru. Es jūtos labi. Es jūtos ne-viena. Man blakus ir labie cilvēki, kas neļauj šai sajūtai mani pārņemt. Bet spiediens ir. Vajadzētu atkal paņemt fočiku un atsākt fotogrāfēšanu. Arī tas ir atstāts novārtā. Un man gribas piedzerties. |
2/3/11 11:55 pmBalerija = bedre, no kuras vairs nevar tikt ārā. Bārs, kas pārvērties par trešajām mājām- glābējām. Šausmīgi.Un es atkal gribu vasararu. Kad es pēdējo reizi to gribēju? Ā, jā, vienmēr, visur. Man nekad nebūs par karstu. Un alus nekad nebūs par daudz. |
1/30/11 12:42 amVēsture atkārtojas.Ko es daru nepareizi? |
1/26/11 11:32 pmLasu O. Gravas ''Māņi un māži''. Patīk, protams, kā nekā maģija (bla bla bla). Tik nesaprotu, tas viss ir pilnīgs izdomājums vai kā? Ja jau tiek saukti reāli autori ar reāliem darbiem uu tee tee? Bet interesanti. Ļoti. |
1/22/11 12:56 amŠovakar pirmo reizi dzērām ar māmiņu divatā. Viņas slēptais, bet uztvertais pārsteigums par manu nesatricināmību, ja tā var teikt, bija smiekliīgi jauks. Vairāk sareiba, nekā es. :) Eh.... |
1/12/11 02:41 pmUznākusi lielā ''neesmu nevienam vajadzīgs'' sajūta. Tiek darīts viss iespējamais/neiespējamais, lai to aizbaidītu, bet sāk pietrūkt darāmā. |
Powered by Sviesta Ciba