Principiāla lieta - skriet. Maršruts - Lāčplēša/Valdemāra krustojums, Vanšu tilts, Preses nams, pāri pa ledu uz Radisson SAS, Akmens tilts, Vecrīga, Lāčplēša/Valdemāra krustojums. Pārsvarā skrēju labā tempā, izņemot uz ledus - a tur pašsaglabāšanās instinkti teica, ka jāpiebremzē.

Apģērbs un salšana - biju ar silto apakšveļu garo, t-kreklu pāri tam, garo kreklu pāri tam (vieglais, ko Krūmiņš pārdod tāds, garām rokām, oriententeristu), pāri garām a-biksēm bija armijas goretex, nedaudz par īsu, kājās vilnas zeķes+salomon pro. Virsjaka - atlaižu jaka no ceļotāja, kaut kāda alpina, zila tāda. Cimdi - kaut kādi thinsulate, lētie, cepure - bieza parasta. Izjūtas - pāri vanteniekam nekādas problēmas, varbūt nedaudz pūš caur kurpēm. Problēmas sākās, kad pagriezos uz Akmens tilta pusi - nedaudz iepūta sejā un tas jau bija sāpīgi, uz Akmens tilta sākās interesantas izjūtas - vējš iepūta kapucē un cauri cepurei pie auss, papildus tam sāku just, ka lūpa salst ciet, sāka salt kāju pirksti. Vecrīgā, kur vēja mazāk, lūpu salšana pārgāja, uz beigām sāka salt kājas cauri goretexam.

Situācijas analīze - ~-17 grādos (tik bija Imantā, kad izskrēju), šādi ģērbies var noskriet to gabalu, ko skrēju, bez īpašām problēmām. 70 km gabalam vajag vairāk parūpēties par kājām - diezgan salst ceļi, tiem kaut ko īpašu, zeķes vajag vairāk (divas?) vai arī speciālas kaut kādas, vai arī - citus apavus. Biksēm arī vajag kaut ko vairāk, lai pārvietotos šādā temperatūrā + vējā. Jaka - baigi ok, nesala, varbūt vienīgi kaut ko nedaudz papildus/līdzi vai virsū - vēl vienu kreklu vai divus vai džemperi.