Sestdien, pagājušo, aizminos uz Siguldu un paliku tur pa nakti - sak', nevar zināt, vai kāja nesāp. Vellapēds arī tāds - jau no Alfas tā jokaini čīkstēja, bet vai nu tā būtu kāda problēma.

No rīta ņēmos braukt pie Jura Zavicka, kas manu vellapēdu laipni apkopa, bet pēc tam piereģistrējos Vienības braucienam. 8 LVL un MTB grupa rokā. Satiku pāris pazīstamus, jamie daļa tautas klasē, citi MTB. Sāku baidīties.

Mācība - ir jēga ierasties laikus (lai būtu priekšā starta koridorā ar īsto numuru), un ir jēga reģistrēties laikus (lai būtu labs starta numurs). No īstā starta sanāk drūmā mīcīšanās, bet vēlāk nākas dzīt klāt, kas nemaz nav forši.

Interesanti, ka neviens nebrauca ar mugursomām - man kā jau baisam iesācējam tur sistēma mētājās un visādas liekas lietas...

Pie tehniskā starta pacentos vēl aiziet krūmos, bet pēc tam sākās. Labi gāja - visu distanci gāju tautiešiem garām, bet īsi pirms Turaidas izbeidzās spēki, un vairs neko īsti padarīt nevarēju. Siguldas kalnā gandrīz kritu kaunā - man pagāja pat pāris meitieši garām, bet nu visumā spēks. Augšā baigais prieks bija.

Pēcāk atpūtos, bet pēc tam vēl padomāju un braucu uz Rīgu. Lepnā vientulībā...

Rezultāts - ap 2. trešdaļas beigām vīru konferencē. No sievišķiem 5 gabalas man piecas priekšā, bet nu nekas - gan jau nākamreiz, galugalā - mana pirmā sezona uz vellapēda tā puslīdz nopietni.

Kas vēl - startēju ar komandas nosaukumu Fraternitas Lettica. Interesanti, bet tautas klasē bija Rolands Irklis ar komandas nosaukumu Selonija. Lelde Tipāne, savukārt esot izbaudījusi tautas klases priekus ar gandrīz-MTB trases sākumu.