Mans emocionālais es.

Bērnu audzināšana ir traka padarīšana; gadās redzēt lietas un vietas, ko parasti nesanāktu. Te dziesma par vienu no tām. Melodija: brīvi dungojoša.

Man mājās puikiņš divarpus gadu.
Mācās uz podiņa tagad iet.
Dažreiz nesanāk, citreiz trāpa:
Tad podiņā iekšā saturs sanāk.
Es ņemu podiņu, lieku zem krāna,
Podiņā krājas, jā... kas?

Piedz.:
Urīna putas!
Urīna putas!
Urīna putas, putiņas!

Šodien sakliedzās, jo es nepa-
Reizi uz galda saliku dakšas
Savāca rozīnes šokolādē
Aizlaidās tīri vai zagšus.
Bet tad atcerējās podiņu
Un man atkal bij jātīra tas.

Piedz.

Kad pieaugs varbūt prezidents,
Bet varbūt ierēdnis, skolotājs.
Varbūt aizmārša, varbūt ne pārāk,
Varbūt sportists ne pārāk vājš.
Bet es atcerēšos šīs dienas
Kad man bija jāskalo tās:

Piedz.