Dzeja
Šīsdienas tēma bija dzeja. Principā noliekam veco un spēlējamies ar lietām, kas vītīs tikai pēc mums. Protams, šokējoši un izaicinoši, erotiski. Protams, ir prātā t.s. rupjības, no tām izvairamies. Labs piemērs nāk no Jāņa Grīnberga (kaut kad delfos laikam bija):
Sārta aukla pāri tavai aizmigušai ādai savādai. Zini, kā tas elpo, kustās gurns zem auklas sarkanās! Pirksti tamdēļ slīd pār tevi - tu man šonakt mīlu devi.
Izrunājam čukstus un priecājamies par efektu. Kāpēc string biksītes sauc par string biksītēm, nevis par auklu biksītēm? Laab, dzeja nav mana stiprā puse, neko no tās nesaprotu.