Mans emocionālais es.

Mariss Vētra dzied šādi:

Debess tumša, mākoņaina,
Jūra vētrās dauzīta;
Liekās tur starp viļņiem cīnās
Mana dzīves laiviņa.

Visur tumsa, visur briesmas,
Tikai tālu rietumos
Atspīd manā bēdu naktī
Zvaigzne viena vienīgā.

Vai šī zvaigzne mani laimē
Vai ar briesmās vilina?
Jeb vai viņa ceļu rāda,
Kurp man laiva griežama?

Varbūt viņa manīm stāsta,
Kā aiz mākoņiem vēl spīd
Laimes saule spoži balta,
Tu to zini, spulgacīt!