leda

jums arii ir taa, ka redzat savas briesmiigaas rakstura iipashiibas no malas, bet ir pilniiga nespeeja kaut ko dariit lietas labaa, lai taas noveerstu?

nezinu, ik pa laikam man uznaak taadi "no malas noveersoshanas" zibshnji.. vakar bija divi. pilniigs sviests.. man ir sajuuta, ka mani paar celi bik vajadzeetu. es varu uzvilkties no vissiikaakajiem niekiem.. saakt trakot un njemties.. un pats stulbaakais ir tas, ka es to redzu, bet nespeeju apstaaties. reizeem shkjiet, man gribeetos ielikt kaadam mutee tos vaardus, kurus es zinu esmu pelniijusi, bet iisti nevienam citam nav drosmes pateikt. lai gan.. kas gan no taa maniitos? nu nostrosteetu mani kaads, es pievilktos uz briidi, bet atliek dzirketelei pieshkjilties un es uzspraagstu atkal.

tas viss man liek domaat, ka ne jau probleemas apzinaashanaas ir buutiska, bet driizaak speeja piekjerties tam fakinainajam veersim pie ragiem. vot taa.

un veel es izdomaaju, ka es buutu shaushaliiga maate. paaraak strikta. taada, kaadu beerni ciest nevar.