:)) Ne-ē! Mana vecmāmiņa! Ok, nu jā jau jā- es.
Par to veco druku: esmu mēģinājusi lasīt, bet vajag baigo pacietību, jo lēni iet. Vismaz es kaut kā mēģinājum mācīties tā, ka pazīstot dažus burtus varu izštukot pārējos un salikt kopā vārdu. Ar laiku izdodas apgūst aizvien vairāk jaunus 'vecos' burtus un iet tekošāk. Bet ir tik inčīgi lasīt tādus super vecus tekstus no vecajām "Atpūtām". Par to, ka modē slidošana un nav glīti doties sabiedrībā ar sasvīdušām padusēm, netīrītiem zobiem vai nepūderētu seju, bet katrai modernai saimniecei nepieciešams olu sargs un uzmanieties no krāpniekiem, kuri tos piedāvā par zemāku cenu! :)) Smieklīgi, viss ko tagad maļ pa tē vē jau sen ir bijis.. tikai vecais rītīgi feins šķiet. ;)