godīgi sakot var sadomāties par jebko. var sadomāties par to, ka atlaidīs no darba un katru dienu par to raudāt. 2us gadus.. ;)
līdz beidzot tevi atlaiž, jo tu visu laiku esi tramīga un raudi. :)
un tad beigās tu caur asarām un puņķiem vari kliegt "BET ES ZINĀJU, ES ZINĀJU, KA TĀ BŪS!!"
lai ar vienīgais ko vajadzēja bija neraudāt un lieki nesadomāties un viss būtu bijis kārtībā.
varbūt līdzīgi ir arī ar citām lietām..