par atgriešanos.. nu jā, man īsti nav viedokļa vēl, jo nekad ne pie viena neesmu atgriezusies.. lai gan.. visādi trakumaa ir bijis. shkjiet, saprotot visu ar prātu, bet nespējot kontrolēt emocijas, esmu bijusi gatava pat atteiktie no daudz kā, lai visu vērstu par labu.. un kaa vaardaa diez? lai atkal izejot vienu rinjkji nonaaktu turpat, kur esmu.. tikai shoreiz apzinoties, ka neesmu vairs pati, bet taada kaut kaada "uzmodeleeta" prieksh otra, diez kaa tad ir attapties realitaatee..?
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}