leda

Atkal klīstu fotogrāfiju laukos. Ak, dies, kā man patīk. Tik ļoti, ka nespēju atrauties. Pirmā, otrā, desmitā, simtā, tūkstošā.. miers! Es vairs neizjūtu katru.

Šodien pietiks, tik šodienas pārdomas: Vai skumjas ir fotogēniskākas par laimi un prieku? Fotogrāfijās bēdājas pat mazi bērni.. es nesaprotu. Kāpēc pieaugušie neredz prieku? Es neticu, ka tāda nav. Pasakiet man, kur ir tas sākums, lai varu tam piekļūt un izpurināt. Izpurināt visus aizspriedumus, ka skatītājus melanholija aizkustina vairāk.