Biju speeleet badmintonu, ko peedeejo reizi dariiju, kad man bija 15. Pirmaas minuutes, pat nespeeju traapiit pa volaaninju un vispaar sajust, kur laukums saakas, kur beidzas, kur ir tiikls un kur kaajas jaaliek. Bet izraadaas, beerniibaa iedreseseetaas iemanjas tomeer tik viegli nepazuud un jau peec paaris speeleem taa iekarsu, ka veel tagad neesmu ‘atkarsusi’! :)Ah, es gribu veel.. un es mekleeju partneri! Nopietni..

Aj, nu veel par taam atminjaam.. ieejot zaalee es atcereejos, kura laukumaa peedeejo reizi sacensiibaas speeleeju un pret ko! Gjeerbtuvees acu priekshaa uzbuuraas aininjas, kaa atbraucot uz sacensiibaam, dodamies paargjeerbties un uz solinja censhamies izbriiveet kaadu briivu vietinju, kur pieseest, lai paargjeerbtos. Apkaart vispaareejs bardaks un burzma. Taalaak eju lejaa pa kaapneem uz zaali, un piebiedrojos saveejiem, kas jau sen aizsitushi vietu uz fizkultuuras zaales matrachiem. Somaa ir sula un mammas liidzdotaas maiziites, kas starplaikos tiek nonjammaatas. Un tad jau veel siena, kas toreiz bija apliimeeta ar sacensiibu rezultaatiem un naakamo speelju sarakstiem, kaads nenormaals satraukums tur valdiija!!

Aj, ar visu sho es tikai gribeeju pateikt, ka atceroties visu tik skaidri es peekshnji sapratu, velns, man tak tomeer pietruukst shiis shtelles!!!.. Nekaadi garlaiciigi trenazhieri un duudinj–aerobikas popsas pavadiibaa nekad dziivee man neshkjitiis tik interesantas, jo tur nav pilniigi nekaada azarta, ja nu vieniigi ieksheejais konkurss, kurai smukaaks manikiirs shodien! :))