Beidzot mana dziive ir patieshaam banaala.

Smiekliigi, bet taa jau sen par to tiek runaats, atliek vien pagriezt muguru.. eniivej, ne par dirshanu aiz muguras ir shis staasts un ne par to, kaa velnu piesauc, taa shis klaat...

Nav man iisti iedvesmas.. par to gan.. nav iisti kur skriet, nav iisti par ko suudzeeties (ok, naudas nekad nav tik cik vajag), nav .. aj, nekaa nav.. nu TAAADA nav.. ir tikai TAAAAADS paniikums, ka dejas shampaniesha reibumaa virtuvee uz galda (komplektaa ar shaadaam taadaam mulsinoshaam izdariibaam) ir manas ikdienas augstaakais punkts. Jaa, un veel ir tie briizhi, kad beidzot varu satikt to, kuru tik ljoti gaidu un zinu, ka beidzot paaris saguruma vajaatas, tomeer nomoda minuutes buusim kopaa.