Peekshnji es saprotu, ka man sheit ir paaris draugi, kuriem piezvaniit, kad garlaiciigi un kuri zvana arii man;

Ir arii ‘lemons’ atklaats, kur iegriezhamies vismaz reizi nedeeljaa… un, lai arii nesatieku tur mega daudz visaadus paziistamos cilveekus, pastaaviigo pazinju loks ar katru dienu kljuust plashaaks un liidz ar to ir interesanti tur iegriezties atkal un atkal..

Man ir miiljaakaas auto-radiostacijas, veikali, pastaigu vietas utt.

Es vairs neapmaldos pilseetaa, kad  jaanokljuust no punkta A uz punktu B.

 

Bet, protams, ir ‘lietas’, kuras man sheit veel joprojaam ljoti, ljoti pietruukst.. kalni, sniegi, mans delis un lilaa jacinja, piemeeram..:) ah.. bet, ja nopietni, man pietruukst mana gjimene, ‘vecaas draudziibas’, izveeles briiviiba attieciibaa uz laika plaanoshanu, un veel man ir apnicis runaaties ar piccolo  skypaa un chiiksteet, cik, gruuti, gruuti un gruuti ir neredzeeties tik ilgi. Es gribu vinju satikt. Un, es jau ceru, ka tas driiz vareetu arii notikt.