Šobrīd rakstu cildinošu vēstuli par to, cik super-duper-mega-turbo forša esmu.

Brīžiem gan pašai pietrūkst ticības tam, ko rakstu, un šķērmi sametās ap dūšu no salduma, jo patiesībā jau rakstu, lai sevi iesmērētu kaut kādai vēl nezināmai ģimenei otrpus dīķa. Brīžiem vienkārši gribas uzrakstīt: „Lūdzu pieņemiet mani un nemokiet ar šiem dumjajiem sevi cildinošajiem tekstiem. Es tiem ticu tikai mazliet, bet jums vajadzētu ticēt vēl mazāk.”