Pēdējā laikā šķiet sāku saprast, ka mani sapņi ir mazliet samocīti, bet asi un taisnīgi. Bez samākslotas liekulības, vēsas pieklājības, bailēm un minstināšanās tie pasaka visu ko domā par mani. (Nez, varbūt tas ir tikai manā galvā un tikai es to tā uztveru, patiesībā sapņi ir iracionāli un jāuztver nedomājot, kas un kā.)

 

Tik veids, kā sapņi izsaka savas domas par mani ir gauži dīvains. Tie pielieto dažādus sadzīvē pieejamus priekšmetus, samet tos vienā katlā, apmaisa, savirpina, samudžina, saķimerē un izveido apbrīnojami precīzu instalāciju. Kaut kas no „Stomp”.. bet „Stomp” man patīk pat ļoti. :)

 

Sapņi ir manas apziņas un manas zemapziņas atspoguļojums bez aizspriedumiem un aizturēm.*

 

Varbūt es kļūdos un tev ir cits sapņu skaidrojums?

 

P.s. Ak, jā, un bezjēdzīgas man šķiet  sapņu tulkošanas grāmatas, kurās CITI manus sapņus cenšas strukturēt, ievietot rāmjos un formulās, aprēķināt kļūdas koeficientu un paziņot rezultātu. :P

Pasaki kas ir tavs draugs, un es pateikšu, kas esi tu pats.

 

Nē... lūdzu, sakiet, ka tā nav!

Savādāk, man būs jāsecina, ka daži mani draugi man nemaz vairs nepatīk..

Upd.: Bet tak labi, ka nav teiciens: "Pasaki, kur tu strādā un es pateikšu, kas esi tu pats!" Un ja arī ir tāds, tad izlikšos, ka neko nezinu. :P