Šodien sapratu, kāpēc visu laiku mācos un daru to, kas man nepatīk. Jo es nezinu, kas man patīk, tāpēc automātiski turpinu to, kas jau iesākts. Dažreiz šķiet zinu, ko gribētu izmēģināt, bet vai atkal nebūs garām?.. Tāpēc pilnīgi noļūk pat kaut ko mēģināt, jo atkal tak nebūs TAS. Nu nav man to megatalantu, kuri šiem mērķiem nepieciešami...

Un kā diez lielākajai daļai izdodas saprast ko īstenībā dzīvē gribas darīt un saskaņot to ar savām spējām?