Cilvēki viens otram nepieciešami, kamēr tie spēj attaisnot otra gaidas un cerības. Vairāk jau arī nekā nav.
Savukārt par gaidām un cerībām manā kontekstā – daru visu, lai manas ļaunākās nojautas apstiprinātos un beigās es varētu sacīt: „Bet es jau teicu, ka tā būs.”
Kas tas bija? Gaidu piepildīšanās teorija? Nu vismaz kaut kas uz to pusi. Mani katrā ziņā baigi pavilka. Šķita, ka tā ir retā lieta, kurai es varu piekrist par visiem 100!