Un kopš šodienas varu zīmēties ar to, ka naktīs dalu gultu ar jūras lauvu treneri. Lielīties ta varu, a patiesībā vienīgais, ko no tā iegūšu, būs cīņa ar pēc zivīm smirdošiem krekliem, biksēm un matiem. Gultas dalīšana ar plēsīgo putnu treneri man ļāva iepazīt dažādu pūču, ērgļu un piekūnu radīto rētu atšķirības, toties laikā, kad mans vīrišķis baroja lauvas, zebras un antilopes, nāca mājās smirdēdams pēc kūts. Lai arī kāds zvērs to sūdu atstātu, smird tāpat.
Ā, paskaidrojums lai dzēstu šaubas - mainās darbi, nevis vīrietis. Kāpēc? Tas jau ir cits stāsts. Darba vieta paliek viens un tas pats zoo, mainās departamenti. Uz kārtējo kāpēc varu atbildēt tikai ar to, ka tas stāsts ir garš un garlaicīgs - iekļauj prakses, grūtnieces un citus zvērus.