Lai attaisnotos un pierādītu, ka esmu draudzīga būtne, pastāstīšu, ka vietējā austrumeiropas veikalā Baltika atradu lietuviešu rupjmaizi, par ko esmu ļoti priecīga. Ik pa laikam to apsmaržoju un nolaužu pa gabaliņam. Rupjmaizes man ļoti pietrūka. Kruasāni un bagetes ir skaistas, labi smaržo un iederās pie lielpilsētu rīta kafijas, bet es gribu spēka maizes riku ar tomātu pa virsu - man ir laucinieces dvēsele.
Maizi gardu muti ēdīšu ne tikai pati, bet ari aiznesīšu kursa biedrenei Nievei, kura tieši pagājušonedēļ mani cītīgi iztaujāja par rudzu maizi un sūdzējās, ka nevar to atrast veikalos un īsti nezin, kāda vispār ir īsta rudzu maize un pēc kā tā garšo, tikai zinot, kā tā ir krietni veselīgākā par maizi parasto, kas Spānijas izpratnē ir balta jo balta.