Jau sen tautību uzskatu par tukšu jēdzienu bez seguma, tas pats lēnām sāk notikt ar dzimumu.
Ar geju draugu runājot par šo tēmu un stāstīju viņam par pa pusei izlasīto grāmatu, kuras autors/autore sevi uzskatīja par bezdzimuma būtni. Nerunāju par maisīgām drēbēm un pelēkumu - grāmatā paustā doma ir tāda - ja vienu dienu Tev gribas vilkt kleitu - velc kleitu, ja pievilcīgāks šķiet uzvalks un kaklasaite - nekādu problēmu, bet nedari neko tāpēc, ka esi puika vai meitene, kā arī neļauj pārējiem vērtēt Tavu rīcību pēc kāda dzimuma modeļa.
Pēc tā visa nonācu pie secinājuma, ka lielākā daļa identitāšu, ko mums piešķir kopš dzimšanas mūs ieliek kastītēs un vēlāk sarežģī dzīvi visai pasaulei. Zinu, jau zinu, ka ar mātes pienu iezīstās identitātes ir tās stiprākās, bet man aizvien vairāk šķiet, tautību var aizstāt vienkārši ar kultūru, reliģiju ar ētiku un dzimumu ar "mazajām princesītēm" un "puikas neraud" vispār audzinot likt mierā.