Apdeits divi: manas EVS sapņu organizācijas tik sūta man meilus ar tekstiem - Atvaino, mums šobrīd nav brīvu brīvprātīgā vietu. Un tas, ka šodien saņēmu meilu no meitenes, kura vēlas, lai viņu nosūtām EVSā, bet viņa nevar izvēlēties- braukt uz Krieviju vai Armēniju, jo paņemta abos projektos, šo problēmu neuzlabo. Zinu jau, ka Spānija un Francija ir tik standartiskas izvēles, ka nelabi metas, bet ko lai dara, ja siltumu un lielu valodu gribas!!!
Apdeits trīs: mana priekšniece ir tik lieliska, ka katru dienu man piezvana, pajautā, kā sokas ar bakalauru un paziņo, lai es nestresojot par darbu un rakstot vien, rakstot vien, viņa tikšot galā. Vai nav jauki?