June 29th, 2011

08:59 pm

Puscietumnieki ir krietni vieglāka publika nekā tie vakardienas atkarībnieki. Vismaz pēdējo dienu laikā ir sievieti redzējuši un nejūk prātā mani ar Karmenu ieraugot. Man sāk iepatikties ar šitādiem tipāžiem strādāt - tiem sabiedrības sliktajiem. Viņi ir krietni atvērtāki un sakarīgāki nekā pirmajā mirklī šķiet. Mans komunikācijas noslēpums: aizmirstu visu inteliģento blā blā blā un globālo usi-sjusi. Atrodu savu lauku skuķes izcelsmi un bliežu vaļā. Šovakar jūtos lepna par sevi un laimīga.

09:13 pm
zvērkopja sievas piezīmes

Un kopš šodienas varu zīmēties ar to, ka naktīs dalu gultu ar jūras lauvu treneri. Lielīties ta varu, a patiesībā vienīgais, ko no tā iegūšu, būs cīņa ar pēc zivīm smirdošiem krekliem, biksēm un matiem. Gultas dalīšana ar plēsīgo putnu treneri man ļāva iepazīt dažādu pūču, ērgļu un piekūnu radīto rētu atšķirības, toties laikā, kad mans vīrišķis baroja lauvas, zebras un antilopes, nāca mājās smirdēdams pēc kūts. Lai arī kāds zvērs to sūdu atstātu, smird tāpat.

Ā, paskaidrojums lai dzēstu šaubas - mainās darbi, nevis vīrietis. Kāpēc? Tas jau ir cits stāsts. Darba vieta paliek viens un tas pats zoo, mainās departamenti. Uz kārtējo kāpēc varu atbildēt tikai ar to, ka tas stāsts ir garš un garlaicīgs - iekļauj prakses, grūtnieces un citus zvērus.

09:22 pm

Ak jā, vai jums škiet sakarīgs darba piedāvājums divas nedēļas (par laimi ne pēc kārtas) strādāt 7 dienas nedēļā, 12 stundas dienā par to pelnot 7 eiro stundā? Šo divu nedēļu laikā nopelnītu precīzi 1176 eiro, kas man nosegtu maģistrantūras izmaksas. Bail gan no tā grafika palika, bet piekrist piekritu. Ja man maksājat, variet mani izmantot cik stundas jums tīk!

10:16 pm

Es ar savu lielo gandrīz-divu-gadu pieredzi Spānijā, sākot ka zaļa, jauka brīvprātīgā Lorkā, vēlāk strādājot sliktākajā-darbā-ever, kam sekoja bezdarbnieka statusa prieku un bēdu izbaudīšana padalīšos ar to, kā, manuprāt, Spānijā ir jāmeklē darbs. Jā, zaķīši, darbs te ir. Haltūrējot būšu nopelnījusi naudu savam mģistram un gaidu projekta apstiprinājumu, lai sāktu savu lielisko dzīvi kā profesionāla pasaules lāpītāja vietējā NVO.

Pirmkārt - ja ierodies Spānijā darba meklējumos, bruņojies ar angļu (un jebkuras citas valodas) zināšanām. Vairākās valodās runājoši cilvēki šeit tiek apskausti, apbrīnoti un... noalgoti. Spāņi ļoti, bet nu ļoti, ļoti mīl papīrus. Nokārto kādu no oficiālajiem anglenes testiem, lai atšķirtos no tiem, kas CV liek inglès ūberlīmenī, bet patiesībā nezin ne bū ne bē. Spāņi pašvērtējumiem neuzticas tieši šī iemesla dēļ.

Par papīriem runājot - te tie katram štruntam nepieciešami, tā ka labāk vest līdz visu ko var. Augstskolas diplomu vari pārtulkot pats vai palūgt spāniski runājošam paziņam to izdarīt. Tad to aizstiep uz Spānijas vēstniecību Latvijā. Viņi Tev noplēsīs ap 80 eiro, bet uzspiedīs štempeli, kas Tava diploma tulkojumu padarīs derīgu Spānijā. Tā kā esam ES, ar to pietiek, lai varētu studēt. Lai strādātu ieteicams veikt convalidación, kas ir bišķi peņķerīga, bet, ja tulkojum jau sagādāts Latvijā, lielas problēmas nesagādās.

Turpinot par papīriem - lai strādātu par viesmīli ir nepieciešama manipulador de alimentos kartiņa, ko var iegūt pāris dienu laikā noklausoties diezgan garlaicīgu kursu kāda vietējā organizācijā. Te par papīriem beigšu runāt, jo sadusmošos un sākšu stāstīt, ka mani neņem nevienā jauniešu nometnē par spīti manai pieredzei, jo man nav glupā monitor de ocio y tiempo libre titula, kuru pāris mēnešu laikā var iegūt samaksājot ap 250 eiro. Vēl ir oposiciones (publiskā sektora darbi) pasaule, bet par to neko nezinu un pagaidām negribu zināt. Vārdus sakot aizmirstiet redzētos stereotipus par fiesta-siesta pasauli. Jā, te liela daļa ierodas darbā 10.00, 11.00 iet dzert tēju, 12.oo atgriežas darbā lai 13.30 dotos mājās, bet neļauj Tam sevi piemānīt. Spāņu dvēsele ir birokrātiskāka nekā vāciešu stereotips sliktos žurnālis publicētos jokos. Viņi Tev ar visnopietnāko seju var prasīt tādas glupības, ka gribēsi galvu bliezt pret sienu.

Trešais - sagatavojies tam, ka Tavi spāņu draugi (ja tādus izdosies iegūt) atradīs darbu ātrāk nekā tu, jo - man te brālēna drauga sieva meklēja vienu, kas... Sludinājumu lapās skatīties īsti nav vērts. Tur ko vairāk par comercial grūti atrast. Te darbu meklēšana caur paziņām ir vēl lielākā cieņā nekā Latvijā. Vēl darbojas attīstītā prakšu sistēma - lielākā daļa studentu veic ilgākas vai īsākas prakses dažādos uzņēmumos un tur arī paliek. Ir oficiālās prakses un neoficiālās prakses. Esmu dzirdējusi urbānas leģendas par cilvēkiem, kas divus gadus katru dienu prakšojās (lasiet - strādaja bez samaksas), kamēr beigās tika noalgoti/ieguva stipendiju pētījuma veikšanai savā prakses sfērā - vārdus sakot dzīvoja ilgi un laimīgi. Ko iesaku Tev, mans mazais draudziņ, ir būt sociālam. Muldēt par deviņiem mēmiem un būt gatavam, ka jebkura fiesta var beigties ar darba piedāvājumu no puspazīstamiem cilvēkiem.

Vai ir vērts nes CV uz viesnīcām, restorāniem un citiem iestādījumiem. Es teiktu, ka jā. Diemžēl šajā gadījumā tik liela nozīme nav CV (ja nu vien tur nav pieminēts doktora grāds viesmīlībā), bet gan būšanai īstajā mirklī un īstajā vietā. CV tur stiepj visi un visur, ar to jārēķinās.

Spānija ir forša. Ja jau dzīvo Spānijā, vari droši mani nosaukāt sliktos vārdos, ja kaut kam no manis rakstītā nepiekrīti, tiesa, lūdzu pievienot arī tās nepiekrišanas iemeslu. Ja Tevi pārliecināju doties uz Spāniju para buscar la vida - vienu pudeli lēta vinčuka esmu nopelnījusi.