chirkainais ar saviem ierakstiem par futbolu mani kaitina! Es jau ar labrāt kaut kur futbolu uzspelētu, bet... kurš ta mani, tādu 48 kg skuķi ņems pa pilnu. No malas jau nevar pateikt, ka mans futbola moto ir "No blood, no fun".  Taktikas man nekādas, a nekaunība un drosme liela.

Tas vienmēr ir smieklīgi, kad sāku spēlēt futbolu ar kādu pirmo reizi. Puiši baidās mani, kā jau minēju pirms pāris ierakstiem, mazo usi susi zaķīti, satraumēt. Pēc pāris minūtēm tas zināmu iemeslu dēļ mainās. Uz futbola laukuma man aizmirstas visa piesardzība, izskats un citi ikdienišķie mēsli. Ir tikai bumba, kas jādabū. Punkts.

Eh, ja es atrastu kādu vietu, kur varētu tā no sirds futbolu uzraut... Nu tā, lai neviens nebļauj, ja kaut ko salaižu grīstē, jo tas man arī labi padodas. Lai nav singro treniņu un spriedzes. Tā čomiski. Lai tiek tam vecim, kas manī dziļi iekšā sēž, nu tam, kam patīk Cietais rieksts, alus & lamāšanās, ar' kāds prieks.