Mon, Feb. 2nd, 2009, 05:09 pm
Kāpēc es zudīšu prom no LV

Iemeslu, kāpēc es ļoti gaidu to mirkli, kad man būs bakalaurs kabatā un es varēšu veikt trīs maģisko burtu savienojumu EBD (Eiropas brīvprātīgais darbs) jeb angliski EVS (European voluntary service), ir daudz.

Sākšu ar to, ka man par spīti visam ļoti patīk Latvija. Kretīnus var jebkurā valstī atrast, tāpat kā lieliskus cilvēkus. Neesmu no tiem, kas neko ārpus šejienes nav redzējuši un skaita, ka "pie mums viss smird, bet tur i zāle zaļāka i pat sunīšu kakas smaržo pēc kreimenēm". Nē, "tur", lai ko arī kurš ar to domātu, nav tik lieliski un "te" nav tik slikti.

Tātad, es braukšu vismaz uz kādu laiku no LV, jo

man gribas kultūršoku, sasodīto valodas barjeru un to īpašo sajūtu ejot pa ielu: es šobrīd domāju skaistā un mazā valodā, kuru Jūs neviens, neviens nesaprotat. Gribas bāros un klubos būt nevis vienai no vietējajām, bet gan tai, kas kaunīgi smaida un saka "I don't understand, ei saa aru, en ymmara, ņepoņimaju" u.tml. Būt eksotiskai un retai tautības un valodas ziņā ir forši.

vēlos sevi pārbaudīt un norūdīt. Jūtos iekārtojusies pārāk ērti un silti. Gribas izlekt no savas alas. Sajaukt kārtis no jauna. Ielikt jaunu bildi iekšā. Iztikt bez iesildītām attiecībām un iestaigātām takām. Lieciet man raudāt naktī no vientulības un zvanīt uz mājām, kaut vai gaudot uz mēnesi. Tad sapurināties un sajust, ka dzīve ir lieliska vēl stiprāk nekā šobrīd. Lieciet man vēl stingrāk turēties uz savām kājām un saprast, kas un kuri man ir patiešām svarīgi.

gribu katru dienu kā piedzīvojumu un pārsteigumu. Gribu problēmas ar sabiedrisko transportu. Izmisumu iepērkoties, jo nevaru atrast roku krēmu, kas ir nomaskējies zem mistiskā un nesaprotamā nosaukuma. Gribu stresu veikalā: būs vai nebūs lieta, ko es kāroju, šeit atrodama.

gribu uzzināt, kas es īsti esmu par zvēru. Laba? Slikta? Strādīga? Slinka? Tikla un bikla vai gluži otrādi? Novērot objekta reakciju uz jauniem apstākļiem un nestandarta situācijām.

gribu ievākt papildus stāstus, ko mazbērniem (un ne tikai) stāstīt no sērijas: Kad es dzīvoju Parīzē... gribu iegūt iemeslu pacelt savu degunteli par cm augstāk - vai vienkārši iegūt pamatojumu tam, kāpēc tas ir tik augstu kā ir.

Praktiskāki un piezemētāki apsvērumi: Vēl kāda valoda kabatā nekaitētu. Smuka rindiņa CV arī par skādi nenāktu. Un, galu galā- pasaules lāpīšana gada garumā - kas var būt labāks par to?

Kāpēc palikt šeit? Mamma, kas jautā, kur es atkal jaukšos skumīgā un vientulīgā tonī. Māsu bērni, kas aug sasodīti ātri.

Mon, Feb. 2nd, 2009, 05:36 pm
[info]fukitols

Savā ziņā apskaužami.

Es ar' būtu izdarījis šādu izvēli pabeidzot Augstskolu. Pat taisījos.

Bet tad darbā paaugstinājums, kas nozīmē interesantus pienākumus un algu, kas varbūt neļauj klaigāt: "el fuko kraisis", bet ļauj dzīvot, nedomājot par mēneša beigu sagaidīšanu lika pārdomāt.

Katrā ziņā atliek tikai novēlēt veiksmi.

Mon, Feb. 2nd, 2009, 05:41 pm
[info]lazdu_ragana

Paldies. Saprotu Tevi. Galvenais neattapties 30-kaut-cik gados ar lauleni, diviem bērniem, hipotekāro kredītu un suni, domājot- a man taču bija sapnis...

Mon, Feb. 2nd, 2009, 05:51 pm
[info]fukitols

nu, man ir gana maz gadu, lai paspētu savu sapni īstenot.

bet kas attiecas uz to atjēgšanos, 30 gados tas tāpat ir neizbēgami - ja ne Tevis pieminētais variants, tad variants, kurā liekas:"man taču varēja būt sieva/vīrs bērns(-i) utt.".

zāle, kā jau te kāds sekundi atpakaļ ieminējās, aiz žoga vienmēr būs zaļāka, lai arī kas aiz tā žoga būtu.

Mon, Feb. 2nd, 2009, 06:48 pm
[info]lazdu_ragana

Nu ja- šā vai tā no kaut kā ir jāatsakās. Un nekad nevarēs zināt, kā būtu, ja būtu...

Viena no labākajām īpašībām, manuprāt, ir spēja samierināties un izbaudīt to, kas ir, kā arī apzināties, ka visus ceļus nav iespējams izmēģināt.