Skaļi izteiktas domas

IC laikam atstāj zināmu iespadu uz reālo dzīvi.
Vel šodien ar draudzeni runājām par to, ka rīt viņai būs jāved pie rokas mazie pirmklasnieki tikai pirmklasnieku vietā pārteicos un pateicu pirmziemnieki :D

Ir tik grūti atvadīties no dzīvnieciņa, pat ja tas ir tikai grauzējs. Un tomēr viņš pie mums ir nodzīvojis četru gadus. Taisni žēl viņu iemidzināt, taču tā viņam būs labāk, savādāk nabags mokās jau visu gadu. Un mums pateica to, ka viņam esošo kaiti nav iespējams izārstēt.

Jūra bija super ^^ Melluži bija super un pie Washula un Morija bija vienkarši lieliski. Diena pavadīta vienkarši ideāli un nu jā. Vajag ko tādu atkārtot ^^

Bija labi. Patiešām. Tagad tik nāk miegs

Spēlēt Mafgeimu iekš skaipa bija jautri. Žēl tikai ka pirmās divas reizes manu tēlu novāca pirmo.

Ar māsu un mammu devāmies uz Rīga plaza lai šo to nopirktu. Uzvilku jaunās kurpes, jo iestaigāt tomēr vajag. Nonākam Rīgā un nepaiet ne piecpadsmit minūtes, kad normāli paiet vairs nevaru. Abas kājas ir stipri noberztas. Nu neko devos uz mašīnu un tur arī sēdēju. Te tev nu bija iepirkšanās

Tātad, kā jau iepriekš minēju, tad šīs divas nedēļas tika pavadītas Tērvetē. Lai gan datoru ņemt līdzi negribēju, brālis un māsa beigu beigās perunāja. Sak, mūziku varēs klausīties un filmas skatīties. Turklāt kas zina, varbūt atradīsies arī kaut kur bezvada nets. Diemžēl nets nekur nebija, toties filmas tika skatītas katru vakaru.
Ne visai gāja pie sirds agrā celšanās(un tagad pasakiet, ka 9.00 vasaras brīvlaikā nav agra) bet varēja iztikt.
Katru dienu devāmies uz ezeru, tikai otrā nedēļa sanāca tāda nekāda.

Bet pirms otrās nedēļas vel jau bija 6diena un 7diena. Galu galā, tajās dienās tieši Tērvetē bija Zemgaļu dienas, kur varēja skatīties bruņinieku cīņas, pirkt amatnieku lietiņas un vakarā bija orandžais koris. Senajās apmetnēs iepazinos ar pāris kurbijkurniešiem, kuri tur par amatniekiem bija, savukārt vakarā aizgājām uz koncertu. Un patika. Es teiktu ka pat ļoti. Divus latus nebija žēl maksāt.

Lai arī no PC interneta nebija, tas toties bija no telefona un sēdēju gan kurbijkurnē gan Icā. Turklāt atklāju, ka varu ieiet bezmaz vai visās neta mājaslapās. Tiesa, neliels šoks bija, kad pamanīju kāds ir rēķins. Šķiet ka lielākais kāds man ir bijis. Kā to izskaidrošu? Pašlaik nav ne jausmas. Taču ir aizdomas, ka tas beigsies ar telefona atņemšanu

Pēc divām nedēļām, kas tika pavadītas Tērvetē, esmu atgriezusies. Mazliet dīvaina sajūta, bet par to vēlāk. Arī plašāks šo nedēļu izklāsts būs mazliet vēlāk. Tagad gribu papētīt, kas jauns neta dzīvē.

Jau kādu laiku mūsu jūrascūciņa Bilijs(sakritība ne) stāv manā istabā un ņemot vērā to, ka tur no rītiem vienmēr iespīd saule, tad pār viņa būri ir pārlikts mans krekls, jo saule viņiem nenāk par labu.
Katrā ziņā jau divas dienas uz viņu aizdomīgi noraudzījos, jo Bilijs ilgu laiku pavada vienā stūrī, kur ir vistumšāks. Šodien paskatos, un izrādījās ka viņš nelielu gabalu no krekla bija kaut kā ievilcis būrī un pašlaik uz mana krekla rēgojas nejauks caurums. Lai gan tas nav vienīgais viņa ''varoņdarbs''. jo būra apakšējā daļa arī ir pamatīgi apskādēta.

Man pēc ilgiem laikiem atkal ir iedvesma, ko laikam atnesa perons iekš IC ^_^ Gribas posto, žēl tikai ka jau 7dien uz ilgāku laiku braucu prom.

Pamanīju, ka pēdējo mēnešu laikā man pamatīgi mainās mūzikas stils kuru labprāt klausos. Ja iepriekš vairāk nekā divus gadus manu topu augšgalā bija tādas grupas, kā Simple plan, Good Charlote, Sum 41, tad vel nesen es visas dziesmas no MP3 izdzēsu un pašlaik tur valda dažādība. Kā arī līdz šim 240 dziesmu vietā tur pašlaik ir labi ja puse aizņemta. Tiesa gan, no SP tur vairs nav ne miņas, laikam apnika tas, ka viņiem lielākā daļa dziesmu bija vienādas.
Varbūt kāds var ieteikt kādas patiešām sērīgas dziesmas?

Ne gluži pa tēmu. Vakar palīdzēju vairākiem jauniņajiem iekš IC un vajadzeja būt pacietīgai un atbildēt uz jautājumiem. Tomēr pēcāk jutos labi kā pēc kāda laba darbiņa padarīta ^_^

Divas dienas pie jūras bija labi. Tas nekas, ka saule nebija. Galvenais ka laba kompānija. Un man jau patīk. Tajā kempingā bijām vienīgie latvieši, pārējie leiši :D

Uzreiz pēc pirts nākamajā rītā nolēmām doties uz jūru. Necik tālu, tur pat pie Tūjas. Vienam no mūsējiem līdzi bija megafons ar kura palīdzību tika visi nākamajā rītā modināti. It kā jau nekāda vaina tam megafonam, taču tā gals bija aplipināts ar rozā spalvām un pirmo reizi to ieraugot, uznāca pamatīga smieklu lēkme. Katrā ziņā, par to nav stāsts. Braucām uz pludmali cauri kempingam un priekšā sēdošais izbāzis megafonu palogu brīdināja tos kas kempingā par Cūkas gripu. T.i lai dod ceļu cūkas gripas pārnēsātājiem :D Lieki minēt, ka tas piesaistīja uzmanību.
Nezinu vai tas ir mazliet pārsteidzoši, taču šodien pie jūras biju pirmo reizi šajā gadā. Katrā ziņā ūdens bija dievīgi silts un netraucēja pat tas, ka pūta vējš un koda dunduri.

Šoreiz laukos negarlaikojos un bija jautri. Bija ko darīt un neīdēju pēc mājām. Arī no kompja atpūtos, taču šodien atbraucot man pakaļ, vecki paziņo, ka jābrauc tālāk. Proti uz kādu dzimeni. Paskat, vel nēesmmu bijusi mājās un jau jābrauc tālāk. Tiesa es nesūdzos. Tikko atklāju, ka volejbolā tīri laqbi sanāk servēt stlai gan uzsist galīgi nemāku.

Pēdējā laikā esmu pasākusi ar tēti vakaros izbraukt ar riteni. Nekādi lielie gabali, visbiežāk tas aizņem stundu. Šovakar uznāca vēlme un ieteicu citu maršrutu. Kā rezultātā nobraucām gar manu veco un pirmo stalli. Protams uzreiz uzmācās sens atmiņas un kļuva tā kā smagi ap sirdi. Bija grūti lūkoties uz tukšo lauku, kur agrak bja būdiņa un ganījās zirgi. Atmiņas bija pirms diviem gadiem un arī divar pus gadi tur tika pavadīti. Šķiet tikai tagad, es novērtēju to vietu. Jo nekur vairs nav tā bijis, kā tur.
Tas varbūt ne gluži pa tēmu bet mazliet tālāk uz ceļa ieraudzījām trīs lapsēnus kuri protams uzreiz iemuka mežā, tiklīdz pietuvojāmies :) Tas mazliet uzlaboja garastāvokli.

Vel gribēju pieminēt ka rīt braucu prom un kādas piecas dienas būšu nesasniedzama.

Pašlaik sēžu un smejos par brāli un māsu kuriem rīt ir jābrauc uz nometni. Protams tam visam nāk klāt kravāšanās stress, taču mani uzjautrināja tas, kā brālis streso par to, ka pietrūks zeķu. Vel uzjautrinošāk bija tas, kā abi divi tās pašas zeķes mētā. Proti brālis māsai: 'Ņem tēta, man nevajadzēs'', šī savukart atmet viņam atpakaļ ar tādu pašu tekstu. Un tas viss notiek manu acu priekšā, jo kompis ir viņu istabā, bet manējais remontā. Tiesa gan, mazliet savāda būs nākamā nedēļa, jo dzīvoklī būs klusums.

Varu uzreiz pateikt, ka Spoilerot netaisos.
Filma patika, tomēr likās, ka kaut kas pietrūkst. Radās sajūta ka sestā filma ir taisīta tikai tādēļ, lai būtu. Protams joki bija daudz un man patika, tāpat kā Vīzliju veikals. Īpaši izcēlās uz drūmajām Diagonalejas ielām ^_^ Tāpat sasmīdināja teksts uz viena no filmā( t.i. Londonā)esošajiem veikaliem. Proti Divine :D
Paldies arī jaukajai kompānijai, kura beigās no trīm cilvēkiem pieauga līdz septiņiem. Katrā ziņā pozitīva pirmā dienas puse.

Divas dienas pavadīju laukos un sapratu ka prekš manis tas ir pa daudz. Lauki ir apnikuši. Nē, nav jau tā, ka man būtu ko pilsētā darīt, taču arī tur tā īsti nebija ko darīt. Vienkārsi guli zālē un sauļojies. Pat nopeldēties nebija kur.

Uzminiet nu kurš pie 6 Poterfilmas noskatīšanās tiks jau pirmdien? ^_^

Esmu pamanījusi, ka pēdējā laikā man ar māsu ir stipri uzlabojušās attiecības. Agrāk tā nebija, ka gajām kopā uz kīno, iepirkties, uz jūrmalu braukt. Šķiet ka tagad saprotu, ko citi bija teikuši ar to, ka attiecības ar brāļiem un māsām parasti uzlabojas. Tiesa gan ar brāli gan tik labi neiet, pat ja viņi abi ir viena vecuma( jā dvīņi) Un tas nekas, ka māsa ir trīs gaud jaunāka ^_^

P.S. Šodien bijām zemeņu laukā un salasījām 10 kg zemeņu. Dzīvoklis tagad smuki smaržo un māte jau mudina mūs ēst zemenes, savādāk sapūšot