Skaļi izteiktas domas

Pēdējā laikā esmu pasākusi ar tēti vakaros izbraukt ar riteni. Nekādi lielie gabali, visbiežāk tas aizņem stundu. Šovakar uznāca vēlme un ieteicu citu maršrutu. Kā rezultātā nobraucām gar manu veco un pirmo stalli. Protams uzreiz uzmācās sens atmiņas un kļuva tā kā smagi ap sirdi. Bija grūti lūkoties uz tukšo lauku, kur agrak bja būdiņa un ganījās zirgi. Atmiņas bija pirms diviem gadiem un arī divar pus gadi tur tika pavadīti. Šķiet tikai tagad, es novērtēju to vietu. Jo nekur vairs nav tā bijis, kā tur.
Tas varbūt ne gluži pa tēmu bet mazliet tālāk uz ceļa ieraudzījām trīs lapsēnus kuri protams uzreiz iemuka mežā, tiklīdz pietuvojāmies :) Tas mazliet uzlaboja garastāvokli.

Vel gribēju pieminēt ka rīt braucu prom un kādas piecas dienas būšu nesasniedzama.